Lai gan daudzi šefpavāri savu ēdienkarti balsta tikai uz gaļas ēdieniem, tieši veģetārie un vegānu restorāni visā pasaulē diktē tendences ēšanā ārpus mājām. Kā tas ir iespējams, ņemot vērā, ka tikai daži procenti no pasaules iedzīvotājiem izvēlas uzturā lietot tikai augus? Atbilde ir fleksitariānisms.

Veģetārieši vispār nepatērē gaļu, bet fleksitārieši to dara reti – parasti, ja ir zināma gaļas izcelsme un ir skaidra izpratne par tās augsto kvalitāti. Šī patērētāju grupa piedzīvo strauju pieaugumu. Tādējādi pastāv liela iespējamība, ka daudzi no jūsu viesiem var būt fleksitārieši.

Gaļa tiek atstāta pagātnē. 5% eiropiešu sevi uzskata par fleksitāriešiem, vēl 5% ir veģetārieši un vēl 2% – vegāni, tādējādi kopumā 12% no kontinenta iedzīvotājiem neēd gaļu. 2016. gadā viens no trim cilvēkiem (29%) samazināja gaļas patēriņu, attiecīgajam rādītājam pieaugot ar katru gadu.

Patērētāju uzskati un rīcība ietekmē gan pārtikas ražošanas tirgu, gan kulināriju. Lai gan ir novērojams būtisks pieaugums gaļas aizvietotāju (par 24% no 2011. līdz 2015. gadam) un uz augu bāzes ražotu dzērienu (par 61% no 2012. līdz 2017. gadam) tirgū, gaļas un piena produktu tirgū ir vērojama lejupslīde – piemēram, pēdējo 16 gadu laikā govs piena patēriņš ASV ir samazinājies par 22%.

Pastāv trīs galvenie iemesli gaļas patēriņa kritumam – rūpes par veselību, dabisko vidi un dzīvniekiem.

Koncentrēšanās uz veselību

Koncentrēšanās uz veselību

Saskaņā ar plaši izplatīto Pasaules Veselības organizācijas pētījumu 50 gramu pārstrādātas gaļas patērēšana katru dienu palielina zarnu vēža rašanās iespējamību par 18%. Šādi dati rosina cilvēkus visā pasaulē vairāk domāt par savu ēdienkarti, kā arī mudina samazināt gaļas patēriņu.

Tāpat arvien vairāk cilvēku ir informēti par mājlopu barībai pievienotajām piedevām. Līdz pat 65% eiropiešu norāda, ka nepatērē gaļu, kas var saturēt antibiotikas vai augšanas hormonus, apzinoties to negatīvo ietekmi uz savu veselību.

Turklāt, plašsaziņas līdzekļos arvien biežāk parādoties ziņām par lopkopībā izplatītajām dzīvnieku slimībām, mēs zaudējam uzticību gaļai – gan tai, kas tiek pārdota veikalos gan tai, kas tiek piedāvāta restorānos.

Rūpes par vidi

Rūpes par vidi

Eiropieši pievērš lielu uzmanību ekoloģijai. Mēs vēlamies iegādāties produktus, kuru ražošana rada pēc iespējas mazāk oglekļa emisijas. Tādējādi, zūdot uzticībai gaļas produktiem, cilvēki arvien vairāk domā arī par to, kā straujā rūpnieciskās lopkopības izaugsme ietekmē mūsu planētu.

Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizāciju intensīvā lopkopība „ir viena no lielākajām mūsdienu nopietnāko vides problēmu veicinātājām gan lokāli, gan pasaules mērogā”. Kaitējumu videi rada rūpnieciskās lopkopības blakusefekti – augsnes, ūdens un gaisa piesārņojums, ko veicina siltumnīcefekta gāzu emisijas, mēslojums un pesticīdi, nemaz neminot milzīgo dzīvnieku izkārnījumu apjomu.

Līdz ar to viens no izplatītākajiem iemesliem gaļas patēriņa samazināšanai ir vēlme mazināt savu negatīvo ietekmi uz planētu.

Iejūtība pret dzīvniekiem

Iejūtība pret dzīvniekiem

Papildus informācijas plūsmai par gaļas patēriņa radīto negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību pieaug arī zināšanas par necilvēcīgajiem apstākļiem, kādos dzīvnieki tiek turēti rūpnieciskajās fermās. Dzīvnieki ir iespiesti šauros sprostos, tiem nav piekļuves svaigam gaisam, kā arī tie netiek pienācīgi baroti, līdz ar to izplatās slimības, un dzīvnieki kļūst agresīvi, kas spēj novest līdz kanibālismam.

Pakāpeniski pieaug cilvēku izpratne par to, ka dzīvnieki pirms nokaušanas ir spiesti izjust ciešanas. Tāpēc arvien vairāk cilvēku atsakās atbalstīt uzņēmējdarbību, ko uzskata par neētisku. 

Tikai mazāk nekā puse eiropiešu, kuri ikdienā izvēlas konkrētu uzturu, ir apmierināti ar piedāvājumu pārtikas tirgū un ēdināšanas industrijā. Tas nav daudz! Vēl joprojām pastāv daudz pilnveides iespēju, kuras varat izmantot, lai savam restorānam piesaistītu arvien vairāk fleksitāriešu.

1.       Aprakstiet ēdienkartē minēto

Ne visi vēlas izprašņāt viesmīli par ēdienkartē minētajiem ēdieniem. Fleksitārieši būs priecīgi, ieraugot skaidri aprakstītus ēdienus, piemēram, ēdienkartē izmantojot atbilstošus attēlus.

Ja nevēlaties atturēt savus gaļu ēdošos viesus no vegānā piedāvājuma, apzīmējiet gaļu nesaturošos ēdienus kā „augu valsts izcelsmes”. Šāda frāze šķietami ietver pozitīvāku nozīmi nekā vārds „vegāns”, lai gan tas nav īpaši taisnīgi.

Nepiedāvājiet divas dažādas ēdienkartes – „standarta” un veģetāro. Starp jūsu viesiem visdrīzāk atradīsies cilvēki, kuri varētu izjust atsvešinājumu šā kulinārā iedalījuma dēļ, līdz ar to nevēloties nogaršot ēdienu, kas pieder pie „otras” ēdienkartes.

2.      Apmāciet savu personālu

Viesmīlim ir jāzina, ko piedāvāt viesiem, kuri vēlas kaut ko veģetāru vai vegānisku. Nepietiek tikai ar norādi uz gaļu nesaturošiem (un zivi nesaturošiem) ēdieniem ēdienkartē – jāprot arī atšķirt veģetāros ēdienus (bez gaļas) no vegāniskiem ēdieniem (bez jebkāda veida dzīvnieku valsts produktiem).

3.       Uzrunājiet cilvēkus, kuri neēd gaļu

Informējiet par savu piedāvājumu cilvēkus, kuri cenšas samazināt gaļas patēriņu. To ir iespējams izdarīt tiešā veidā Facebook – ne tikai veicot ierakstus par gaļu nesaturošiem ēdieniem savā fanu lapā, bet arī pievienojoties vietējām veģetāriešu un vegānu grupām.