Rīsu veidi un šķirnes

Rīsu šķirnes atšķiras pēc garšas, uzturvērtības, graudu formas, cietes satura, kā arī apstrādes pakāpes.

Rīsu iedalījums pēc krāsas

  1. Baltie rīsi – vispopulārākie rīsi. Apstrādes laikā tiem noņem plēksnes, klijas un dīgļus; tā šie rīsi iegūst raksturīgo sniegbalto krāsu. Baltajiem rīsiem ir maiga, neitrāla garša, tāpēc tie ir ideāli piemēroti visdažādākajiem kulinārijas eksperimentiem. Un šos rīsus arī iespējams uzglabāt līdz 10 gadiem!
  2. Brūnie rīsi – satur vairāk uzturvielu nekā baltie rīsi, jo to kliju slānis netiek atdalīts. Kaut arī šie rīsi ir jāgatavo ilgāk un tos nevar tik ilgi uzglabāt, brūnos rīsus novērtē patērētāji, kuri seko līdzi uzturvērtībai.
  3. Sarkanie un melnie rīsi – pilngraudu rīsi, kas tā nosaukti tumšās krāsas dēļ. Neatdalītais kliju slānis piešķir tiem lielāku uzturvērtību, kā arī izteikto riekstu piegaršu. Šie rīsi ir ideāli piemēroti salātiem un Āzijas ēdieniem.
  4. Dzeltenie rīsi – tos dēvē arī par mochi; garšas un tekstūras dēļ šos saldos un lipīgos japāņu rīsus izmanto galvenokārt desertos.
Basmati rīsi

Basmati rīsi

Vislabākos basmati rīsus iegūst Himalaju ielejās, taču tos audzē no Bangladešas līdz pat Indijai. Tiem ir sniegbalta krāsa, viegla riekstu piegarša, un, pats galvenais, tie nemaz nesalīp.

Jasmīnu rīsi

Jasmīnu rīsi

Jasmīnu rīsi visā pasaulē ir slaveni ar savu svaigo ziedu aromātu. Šos rīsus var izmantot desertos, bet tie arī teicami sader ar jūras veltēm vai dārzeņu karijiem.

Arborio, karnaroli un Vialone Nano

Arborio, karnaroli un Vialone Nano

Iecienīti Itālijā. Augstā cietes satura dēļ tie ir ideāli piemēroti risoto un citu itāliešu rīsu ēdienu pagatavošanai.

Savvaļas rīsi

Savvaļas rīsi

Par spīti nosaukumam savvaļas rīsus patiesībā iegūst no pavisam cita auga – Zizania aquatica, ko dēvē arī par ūdens auzām. To dzimtene ir Dienvidamerika, kur šos rīsus joprojām audzē. Riekstu un garšaugu piegarša lieliski uzlabo salātu un jūras velšu garšu.

Rīsu gatavošana

Rīsus var gatavot dažādi – tos var ievietot aukstā vai verdošā ūdenī, tvaicēt, nokāšot lieko ūdeni, vai gaidīt līdz tas pilnībā uzsūcies. Izvēlieties metodi, kura jums der vislabāk, atkarībā no vēlamās garšas un konsistences.

Aukstā ūdens metode: ievietojiet rīsus katlā, pārklājiet ar aukstu ūdeni un vāriet tos uz lēnas uguns, līdz ūdens ir uzsūcies. Noteciniet lieko šķidrumu un noskalojiet rīsus ar aukstu ūdeni vai arī nolieciet katlu ar vāku malā uz 20 minūtēm, lai liekais šķidrums iztvaiko. Pirms pasniegšanas uzirdiniet rīsus ar dakšiņu.

Verdošā ūdens metode: ievietojiet rīsus katlā ar verdošu ūdeni un pēc tam rīkojieties, kā aprakstīts iepriekš.

Tvaicēšana: ievietojiet rīsus katlā ar lielu daudzumu auksta ūdens un pēc tam rīkojieties, kā aprakstīts iepriekš.